Drukāt
Ilgtspējīga attīstība

Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts ANO Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā “Mūsu kopējā nākotne” (saukts arī par Bruntlandes komisijas ziņojumu, 1987) un starptautiski plaši tiek lietots kopš 1992.gada ANO konferences Riodežaneiro “Vide un attīstība”.  Ilgtspējīga attīstība tiek skaidrota kā “attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai”.

Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas: vides, ekonomiskā, sociālā. Tas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības prasības un augsti ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ka ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi un vienlaikus tiek nodrošināta augsta dzīves kvalitāte.

ANO konferencē "Vide un attīstība" Riodežaneiro tika akceptēts Rīcības plāns 21.gadsimtam (Agenda 21), parakstītas ANO Vispārējās konvencijas “Par bioloģisko daudzveidību” un “Par klimata pārmaiņām”, akceptēti ANO “Mežu izmantošanas principi” un parakstīta Rio Deklarācija “Par vidi un attīstību”. ANO Ģenerālās Asamblejas speciālajā sesijā "Rio+5"  1997.gadā izvērtēja Rio deklarācijas īstenošanu un uzdeva valstīm izstrādāt savas nacionālās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2002.gadam.

2002.gadā no 26.augusta līdz 4.septembrim, atzīmējot Riodežaneiro konferences desmitgadi, notika ANO ilgtspējīgas attīstības konference Johannesburgā, Dienvidāfrikas Republikā, saukta "Rio+10". Konferences laikā tika pieņemta politiskā deklarācija par ilgtspējīgu attīstību, ieviešanas plāns un citi dokumenti, kuri angļu valodā pieejami konferences mājas lapā: http://www.johannesburgsummit.org

Gatavojoties Rio+10 konferencei, Latvijā tika sagatavots Latvijas Nacionālais ziņojums Rio+10 (pieejams latviešu un angļu valodās) un izstrādātas  Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādes (MK 15.08.2002. rīk. Nr.436, zaudējušas spēku kopš 2010.gada 10.jūnija). No 2003. līdz  2008. gadam pamatnostādņu īstenošanai tika izveidota un darbojās Ilgtspējīgas attīstības padome.

Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādņu īstenošanu tika sagatavoti informatīvie ziņojumu 2004. un 2006. gadā.

2007. gada 26. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Informatīvo ziņojumu „Latvijas Republikas nacionālais pārskats par ilgtspējīgas attīstības īstenošanu” 

2007. gadā iznākusi Elmar Rompczyk grāmata "Gribam ilgtspējīgu attīstību" (15.1Mb)

2015.gadā no 25. līdz 27. septembrim Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs ANO Ilgtspējīgas attīstības samits apstiprināja Dienaskārtību 2030 ilgtspējīgai attīstībai, kas ir globāla vienošanās nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai līdz 2030. gadam. Dienaskārtībā 2030 ir ietverti 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un 169 saistīti apakšmērķi, kas sabalansēti integrē visas trīs ilgtspējīgas attīstības dimensijas - vides, sociālo un ekonomiskās attīstības dimensiju. Vairāk informācijas var atrast šeit: http://www.pkc.gov.lv/nap2020/ilgtspējīgas-attīstības-mērķi, https://sustainabledevelopment.un.org/post2015/transformingourworld un http://www.un.org/sustainabledevelopment/ .


20.gadsimtā Latvijai bija vairākas lielas ieceres - neatkarīgas valsts izveidošana un tās atjaunošana, iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Kad šīs ieceres bija piepildījušās, pienāca laiks lemt, kādā Latvijā dzīvot mūsu bērniem un nākamajām paaudzēm. Tādēļ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas uzdevumā asoc.prof. Roberta Ķīļa vadītā ekspertu grupa izstrādāja Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (Latvija2030), kura Saeimā apstiprināta 2010.gada 10.junijā.

Dokuments izdrukāts no Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas mājas lapas 22.06.2017
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/ilgtspejiga_attistiba/