Drukāt
08.02.2017
Pasaules mitrāju dienai veltīts izzinošs pārgājiens Niedrāju-Pilkas purvā

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par mitrāju vērtību un nozīmi klimata regulēšanā, Pasaules mitrāju dienai par godu Dabas aizsardzības pārvalde 2017.gada 11.februārī aicina ikvienu interesentu doties kopīgā izzinošā pārgājienā pa Niedrāju-Pilkas purvu.

Pārgājiena dalībnieku tikšanās paredzēta plkst.11:00 DAP dabas izglītības centrā “Ziemeļvidzeme”, Rīgas ielā 16, Salacgrīvā, kur interesentiem būs iespēja līdzdarboties interaktīvās spēlēs un diskusijās par mitrāju lomu un Ramsāres konvenciju.

Plkst.12:00 plānota došanās (ar personīgo transportu) uz Niedrāju-Pilkas purvu un kopīgs 1,5 stundu pārgājiens pa purva laipām DAP pārstāvju pavadībā. “Pārgājiena laikā apskatīsim purva lāmas un sfagnus. Demonstrēsim, kā sfagnu sūnas veiksmīgi regulē ūdens daudzumu, lielā mitrumā to uzsūcot sevī, savukārt sausumā – atdodot apkārtējai videi. Paredzēta arī purva ainavas iepazīšana un augu un dzīvnieku vērošana ar binokļu palīdzību no skatu torņa,” stāsta DAP dabas izglītības centra “Ziemeļvidzeme” vadītāja Inta Soma.

Kopš Ramsāres jeb Mitrāju konvencijas parakstīšanas 1971. gadā Pasaules mitrāju diena ik gadu tiek atzīmēta 2. februārī. Konvencija ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai, un tās misija ir mitrāju aizsardzība un apdomīga izmantošana. Latvija šai konvencijai pievienojās 1995. gadā.

Šajā gadā Pasaules mitrāju diena veltīta tematam “Mitrāji – dabas katastrofu riska samazinātāji”. Mitrājiem ir būtiska nozīme, lai mazinātu dažādu dabas parādību, piemēram, plūdu, sausuma, ciklonu, negatīvo ietekmi. Mitrāji darbojas kā dabisks sūklis, absorbējot un uzglabājot lieko nokrišņu daudzumu un samazinot plūdus. Savukārt sausuma periodā, tie izdala uzkrāto mitrumu, tādējādi pasargājot dabu no izžūšanas. 

Saskaņā ar starptautisku pētījumu datiem pasaulē ir strauji pieaudzis dabas katastrofu skaits, turklāt 90% no šīm katastrofām ir saistītas ar ūdeni. Zinātnieki paredz, ka klimata pārmaiņu rezultātā turpmāk mēs saskarsimies ar aizvien ekstrēmākām dabas parādībām. Taču joprojām lielākajai sabiedrības daļai nav zināšanu par to, kā mitrāji pasargā mūs. Cilvēki lielākoties mitrājus uztver kā izniekoto zemi. Kopš 1900.gada pasaulē ir izzuduši apmēram 64% mitrāju.

Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas: Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Kaņiera ezers, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss.

Paralēli šiem pārgājieniem visu februāri jaunieši vecumā no 18-25 gadiem var piedalīties starptautiskā foto konkursā, kurā aicināti sevis bildētās mitrāju fotogrāfijas augšupielādēt oficiālajā Pasaules mitrāju dienas interneta vietnē www.worldwetlandsday.com.  




Informāciju sagatavoja:
Elīna Ezeriņa
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja
Tālr.:26789874
elina.ezerina@daba.gov.lv

 

 


Vairāk informācijas
Inta Soma
DAP Dabas izglītības centra “Ziemeļvidzeme” vadītāja
Tālr.: 26329412
inta.soma@daba.gov.lv

Dokuments izdrukāts no Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas mājas lapas 17.12.2017
http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/