Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
  Preses relīzes
  Plānotie pasākumi
  Darba piedāvājumi
  Infografikas
  Foto galerija
  Video galerija
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 




 
AktualitātesPreses relīzes
 
 
 
Latvijā par gandrīz 90% iespējams samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu
22.03.2018

No Latvijas iedzīvotāju gadā radītajām aptuveni 515,7 tūkst. tonnām nešķirotu atkritumu, 350 – 450 tūkst. tonnu ir reģenerējams materiāls*. Tas nozīmē, ka līdz pat 87% patlaban nešķiroto sadzīves atkritumu iespējams nodot pārstrādei, tādējādi gan samazinot mājsaimniecības izdevumus, gan rūpējoties par apkārtējo vidi. Šodien, Pasaules ūdens dienā, tiek atklāta kampaņa “Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet!”, kas aicina Latvijas iedzīvotājus novērtēt šķirošanas ieguvumus un uzsākt to savās ģimenēs.

Latvijā gadā viens cilvēks rada vidēji 1,8 m3 vai aptuveni 412 kg nešķirotu atkritumu, vismazāk - lauku viensētās (~1,1 m3/gadā), visvairāk - daudzīvokļu mājās ar vairāk nekā 40 iedzīvotājiem  (~2,12 m3/gadā). Kopumā mūsu valstī ik gadus radām ap 745,7 tūkst. tonnām sadzīves atkritumu. Diemžēl iedzīvotāji no tiem šķiro tikai aptuveni 1/5 daļu.

Latvijas aktuālie mērķi atkritumu pārstrādē ir līdz 2020.gadam sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus, kā arī samazināt apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu līdz 35% no 1995. gadā izejošā daudzuma.

Patlaban atkritumus šķiro aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem*. Vairāk šķiro sievietes, seniori un jaunā paaudze – līdz 24 gadu vecumam. Apzinīgāki sadzīves atkritumu šķirotāji ir Vidzemē (55%), savukārt Rīgā dzīvojošie pagaidām ir gana pasīvi šajā jautājumā (35%). Visbiežāk šķiro stikla pudeles un burkas (81%), plastmasas PET pudeles (75%), papīru un kartonu (65%), baterijas (62%), salīdzinoši retāk - nolietotas elektroierīces (32%) un skārdenes (26%). Vairāk kā puse iedzīvotāju atzīst – galvenokārt nešķiro, jo tuvumā nav dalītās vākšanas konteineri (63%). Ievērojami mazāks skaits min, ka grūti mainīt ieradumu izmest atkritumus vienā tvertnē (24%), šķirošana rada neērtības (17%) un vēl daļai nav skaidrs, kāpēc tas būtu jādara (7%).

“70% no nešķirotājiem apgalvo, ka šķirotu, ja tuvumā būtu dalītās atkritumu savākšanas tvertnes. Te ļoti svarīgi uzsvērt, ka efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības pamatā ir tās dalībnieku iesaiste – gan iedzīvotāju un uzņēmēju, gan arī atkritumu apsaimniekotāju un pašvaldību. Primāri, jānoskaidro, kur atrodas tuvākā šķiroto atkritumu nodošanas vieta. Taču noteikti jāizmanto iespēja vērsties pie sava apsaimniekotāja un pašvaldības ar aicinājumu izvietot šādas tvertnes jūsu dzīves vietas tuvumā,” saka LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Patlaban vairumā pašvaldību tiek nodrošināti dalītās vākšanas konteineri un vismaz 70 pašvaldībās atkritumu savākšanas blīvums ir atbilstošs iedzīvotāju skaitam. Latvijā ir 3216 sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punkti, kā arī 50 pašvaldībās, kā papildu iespēja, tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana, izmantojot atkritumu savākšanas maršrutus***.

Pastāvīgi tiek veiktas investīcijas šķirošanas sistēmas attīstīšanā. 2007. - 2013.gada plānošanas periodā dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas sistēmas ietvaros īstenoti 18 projekti ar kopējo finansējuma apmēru 29,23 milj. eiro, t.sk. Eiropas Savienības līdzfinansējums 14,82 milj. eiro. 2014. - 2020.gada plānošanas periodā atbalsts no Eiropas Savienības fonda tika piešķirts “Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība” 462 546 eiro, t.sk. Eiropas Savienības līdzfinansējums 161 891 eiro.

“Pats būtiskākais ir katram atrast argumentāciju šķirošanai, vai nu tā ir mājsaimniecības izdevumu samazināšana vai rūpes par dabu un mūsu bērnu dzīvi nākotnē,” saka R. Vesere, papildinot: “Šķirošana ir cilvēka dabā, paraugieties uz savu mājokli – katrai lietai tajā ir sava vieta. Produkti ir ledusskapī, grāmatas atrodas plauktos, drēbes – skapī, ierasti sagrupētas pa kategorijām. Kāpēc lai arī atkritumi nebūtu viena no tām lietām, ko mēs saliekam “pa plauktiņiem”? Tie, kas aizbildinās ar vietas trūkumu - vienkāršākajā variantā šķirojamās lietas var likt vienā atsevišķā maisā un sašķirot tās pie konteinera.”

Latvijas ģimenes iesaistās eksperimentā “Samazini atkritumu daudzumu!”

Četras Latvijas ģimenes ir piekritušas ar savu piemēru eksperimentā “Samazini atkritumu daudzumu!” censties pārliecināt, ka šķirot ir vienkārši. Žurnālista Anša Bogustova, bobslejista Daumanta Dreiškena, dizaineres un blogeres Ievas Cipruses, kā arī kulinārijas blogeres Katrīnas Mames ģimenes četras nedēļas šķiros atkritumus un svērs, cik daudz atkritumu paliek nešķirotajā atkritumu tvertnē uz 1 cilvēku. Ģimenes arī dalīsies savā pieredzē – panākumos, jautājumos vai problēmsituācijās Facebook vietnē https://www.facebook.com/VARAMLATVIJA/.

Līdz šim katra ģimene vidēji rada sekojošu nešķirotu atkritumu daudzumu nedēļā: K.Mames ģimene (3 cilvēki) – 10 kg, A.Bogustova ģimene (6 cilvēki) - 16 kg, D.Dreiškena ģimene (5 cilvēki) – 17,5 kg, I.Cipruses ģimene (3 cilvēki) - 14,5 kg.

A.Bogustovs uzskata, ka bez personiskas iesaistes nekas nenotiek, tāpēc pats vienmēr iniciē pārmaiņas. Tā arī šķirošanas gadījumā – gan ar kaimiņiem runājis, lai uzsāktu šķirošanu, gan arī ar mājas apsaimniekotāju - par konteineru izvietošanu: “Lai kaut kas mainītos ir jāsāk pašam un jārāda piemērs apkārtējiem. Daudzi nesaprot, ka mājsaimniecības atkritumu šķirošana tiešā veidā ietekmē izmaksas, īpaši, ja daudzdzīvokļu mājā šķirot sāk veselas kāpņu telpas vai pat visi mājas iedzīvotāji. Turklāt svarīgi ir ne tikai šķirot, bet arī saplacināt, jo arī izvešana kaitē ekosistēmai. Pats esmu novērojis, ka ārpus Rīgas šķirošanas kultūra ir daudz attīstītāka nekā galvaspilsētā. Protams, būtiski, lai konteineru skaits tiek audzēts, un lai tie atrodas pieejamās vietās - pie skolām, veikaliem, uzņēmumiem. Mūsu ģimenē šķirošanas iedvesmotāji esam mēs, puiši – es un mans deviņgadīgais dēls, kurš jau 2. klasē saprot, cik daudz var mainīt viens cilvēks. Ceram, ka kampaņa iedvesmos arī mūsu ģimenes meitenes.”

“Nedaudz šķirojām jau iepriekš, bet darījām to visai slinki - bieži vien steigā iemetot kādu plastmasas vai papīra iepakojumu kopējā atkritumu tvertnē. Sākotnēji šķirošanā jautājumus rada dažādi iepakojumi, piemēram, piena paka ar iestrādātu plastmasas korķi vai čipsu paka – tās var vai nevar šķirot un kā to pareizi darīt. Uzsākot cītīgāku šķirošanu, izmaiņas atkritumu daudzumā šokēja! Kļuva neērti pret sevi un apkārtni, kādu atkritumu daudzumu nedēļā mēs – maza, trīs cilvēku ģimene – “saražojam”. Vislielākais pārsteigums bija plastmasas daudzums. Veikala apmeklējuma dienās, kad tiek sapirkts vairums pamata preču, plastmasai paredzētais maiss piepildījās vienā vakarā,” saka I.Cipruse, papildinot: “Tagad netālu no mājām esam atraduši aitas, kurām mizas un vecā maizīte ar saimnieku atļauju labprāt garšo. Pie krāsns ieviesām speciālu turzu papīra atkritumiem. Aicinām šķirot arī citus un apzināties, ka tā nav modes lieta, bet gan reāla palīdzība sev un dabai.”

“Mūsu ģimene pēdējā laikā īpaši domā par to, ko atstāsim aiz sevis, un atkritumu šķirošana ir pirmais solis, lai mūsu pēdas būtu pozitīvākas. Tas ir svarīgi ne tikai nākotnei, bet arī mums pašiem, jo plastmasas daļiņas nonāk ēdienā. Būtiski ir ne tikai šķirot, bet arī, iegādājoties preces, domāt par to, kādā iepakojumā tās ir un vai papildu maisiņš tiešām ir nepieciešams. Noteikti šķirošanā palīdzētu arvien vairāk konteineru un skaidrojošs darbs par to, ko var un ko nevar šķirot,” saka K.Mame.

Plašāka informācija

Anda Zaļepska
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026905
E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 






 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
21.09.2018
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta